Par parku "Mežakaķis" es jau rakstīju, tāpēc šoreiz būs galvenokārt fotogrāfijas. Īsumā: pieveikt visas trases man pagājušajā reizē bija mežonīgi grūti, un melnajā trasē es pusi šķēršļu izlaidu. Un beigās knapi vilku kājas. Šoreiz izlaidu tikai vienu šķērsli, beigās bija gan ne tik viegli, bet pilnīgi paciešami. Bet jau pēc jautrības beigām, pēc pāris stundām, nekāda dižā noguruma nebija, varēja atkal iet rāpties.
Nākamreiz domāju pašās beigās iziet "balto" trasi melnās vietā, tai it kā vajadzētu būt vēl grūtākai. Un, protams, neizlaist nevienu pašu atrakciju.
Tālāk sākas parks
Savācam ekipējumu
Meitenes mūs reģistrē
Makets tiem, kuri vēl nestādās priekšā, kas viņus sagaida
Tie ir dīki dabas mīļotāji
Bet tie ir skarbie liānu iekarotāji
Mežakaķī ir arī kafejnīca
Patīkams koka rādītājs
Gatavojamies
Uzmanīgi klausās instruktāžu
Mācību trase
Trenējamies
Lai nenožautos no īstās
Diena pilnā sparā
Jābūt uzmanīgam
Treniņš beidzies, tālāk zaļā trase
Te viss ir vienkārši, pagaidām var atslābināties
Komfortabli kā šūpuļtīklā
Rāpjamies, rāpjamies
Vairs nav nemaz tik zemu
Bet pagaidām vēl ir viegli
Es aizvien vairāk esmu otrajā plānā
Bet virs galvas - cilvēki
Ne viss ir tik vienkārši
Visiem patīk aktīvā atpūta
Pat mēli no laimes ārā karina
Bet balansēt nav viegli
Uāāāāā!
Tā, biedri, ir spīdzināšanas mašīna
Glābējs gaida čaiņikus
Lūk, tādas te lietas
Garlaikoties nenākas
Beidzot arī es pats
Visjautrākā daļa - braukt lejā pa trosēm
Viena veiksmīga bilde sanāca (ne man)
Pareizāk sakot, pat divas
Bet varbūt pat trīs
Zaļā vasara
Augstu
Un vairs nemaz nav tik vienkārši
